Alma Kogana

Dziedātāja Alma Kogana piedzima 1932. gada 19. maijā Vaitčepelā, Londonas piepilsētā, Anglijā. Viņas vecāki bija ēbreju izcelsmes un bija emigrējuši uz Lielbritāniju no Krievijas. Viņai bija arī par dažiem gadiem jaunāka māsa Sandra Koena, kura kļuva par aktrisi. Vārdu Alma vecāki savai meitai izvēlējās par godu britu mēmā kino aktrisei Almai Teilorei. Viņas tēvs bija dziedātājs, bet tieši māte izlēma abu meitu likteņus. Alma vienpadsmit gadu vecumā uzvarēja Saseksas dziesmas karalienes konkursā un ātri vien māte nokārtoja noklausīšanos pie orķestra vadītāja Teda Hīsa. Viņš bija tīkami pārsteigts, taču Alma bija parāk jauna. Abas māsas turpināja dziedāt un 14 gadu vecumā Alma piedalījās varietē uzvedumā Braitonas lielajā teātrī. Iestājoties Vortingas māklsas koledžā Alma turpināja dziedāt restorānos un krodziņos. Kā kora dziedātāja viņa savos 16 gados piedalījās arī vairākos teātra uzvedumos, arī kopā ar Odriju Hepbernu un Renē Hjūstoni.

1949. gadā, kad Almai bija 17 gadu, viņa noslēdza līgumu uz sešiem mēnešiem par uzstāšanos Amberlend viesnīcā, Londonas centrā. Laikam jau pateicoties talantam un publikas atsaucībai šī sadarbība turpinājās astoņpadsmit mēnešus. Šajā laikā ierakstu kompānija HMV records bija skaistas sieviešu balss meklējumos un viņi ieraudzīja Almu Koganu. Pirmais Almas Koganas ieraksts klajā nāca tieši viņas 20. dzimšanas dienā. Kad neviena no Almas Koganas pirmajām dziesmām nekļuva par hitiem, viņa piedalījās BBC rīkotajā dziedātāju konkursā un no 400 meitenēm, viņa, kopā ar Džūnu Vitfīldu, saņēma lomas radio komēdijšovā Take it from here. 1953. gadā Alma ieskaņoja dziesmu If I Had a Golden Umbrella un dziedot nedaudz, kā lai pasaka, ieķiķināja dažas notis. Šo triku viņa atkārtoja arī vēlāk un kļuva pazīstama, angļu valodā tas skan tā: The girld with a giggle in her voice, meitene ar ķiķināšanu balsī. Tolaik bija modē iedziedāt citu dziedātāju dziesmas, īpaši tās, kas bija populāras ASV. Rozmarijas Klūnijas ieraksti anglijā bija ļoti populāri. Un ierakstu kompānija lūdza Koganai iedziedāt karerverijas melodijām, ko bija dziedājušas Rozmarija Klūnija, Terēza Brīvere, Petija Peidža, Dina Šora un citas aizokeāna zvaigznes.

Bell Bottom blues bija tipisks 50. gadu Koganas singls. Gaišs un viegls, tādas melodijas tautai patika un Karalistes dziesmu aptaujās viņas dziesmas parādījās 18 reižu laika posmā no 1954.-1960. gadam. Viena no Almas top 20 dziesmām Sugartime, kas tika ieskaņota 1958. gadā un arī bija kaverversija, izpelījās īpašas nākamā Bītla Džona Lenona nepatiku. Lenons tobrīd mācījās Liverpūles mākslas skolā un viņa klases audzinātāja atminējās kā Lenons stundās šausminoši izsmēja Koganu atveidojot kā viņa dzied: cukurs no rīta, cukurs pudienās un cukurs varariņu laikā. Viņš ar centās izķengāt Almas Koganas grimases. Ironiskā kārtā Lenons un Kogana vēlāk kļuva par draugiem un arī par mīļākajiem, tā pēc piecdesmit gadu klusēšanas paziņoja Sintija Lenona, Džona pirmā sieva.

Alma Kogana 50.gadu beigās bija viena no pirmajām Britu dziedātājām, kura sāka iekarot jauno mēdiju - televīziju. Kamēr citi dziedātāji bija atkarīgi no dziesmu aptauju untumiem, Koganas karjera uzplauka vienā acu mirklī parādoties televizoru ekrānos un ne tikai pateicoties viņas balsij, bet arī dzirkstošajai personībai. Viņas televīzijas tērpus modelēja īpaši dizaineri un vienā kleitā viņa divreiz neparādījās. Klifs Ričards, britu mūziķis atminējās: Pirmo iespaidu uz mani viennozīmīgi atstāja kleitas. Es domāju, cik daudz šai sievietei to ir? Teju katrā nākamajā dziesmā, viņa parādījās jaunā tērpā. Svārki bija tik plati, ka es domāju, kur diez tos var sakārt! Kad Alma pirmo reizi ieradās Ņujorkā, tas bija 1957. gada decembrī, Muitas inspektori viņai konfiscēja 16 balles tērpus, būdami skeptiski, vai viņa tik īsas vizītes laikā tiešām tos pati uzspēs uzvilkt. Tērpus gan viņa samērā ātri atguva. Patiesībā, pirmo reizi Ņujorkā Alma ieradās tā paša gada 14 aprīlī, lai piedalītos televīzijas pārraidē Toast of the town. Viņa Lasvegasā apciemoja savu draugu, Frenka Sinatra sabiedroto, dziedātāju Semiju Deivisu junioru. Divas reizes viņa viesojās Eda Salivana šovā un viņa mirdzēja Ņujorkas kabarē. Pirmais Almas Koganas ierakstu albūms klajā nāca 1958. gadā ar nosauku I love to sing. Šajos ierakstos orķestri diriģēja Frens Kordels un dziesmas bija atlasītas balsoties uz Almas ieprieš iedziedāto dziesmu noskaņu - vieglas un gaišas. Alma Kogana kļuva aizvien slavenāka un 1959. gadā viņai vajadzēja debitēt eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu I'll be with You, bet gala rezultātā to tomēr noedziedāja Mariona Kīna. Almas Kogans līgavainis Laionels Bārts komponēja mūziklu Olivers un bija paredzējis Nensijas lomu savai līgavai, bet Alma atteicās piedalīties mūzikla izrādē, kas Vestendas teātrī pirmizrādi piedzīvoja 1960. gada jūnijā ar Džordžiju Braunu šajā lomā. Kogana gan bija ar mieru ieskaņot skaņu ceļā šo partiju, EMI kompānijas veidotajā mūzikla ierakstā. Pie klausītājiem skaņu plate nonāca 1965. gadā. Bet nav tā, ka Alma Kogana bija populāra un pieprasīta tikai Lielbritānijā, kur dziesmu aptauju virsotnēs nemitīgi gozējās viņas ieskaņotās melodijas. Viņas dziesmas iekaroja klausītāju sirdis un raidstaciju topus par Austrālijā, Indijā un Japānā, kur toreiz bija uz reiz pēc ASV lielākais mūzikas ierakstu pārdošanas apjoms. Laika posmā no 1956-60. gadam viņa četras reizes tika atzīta par izcilāko britu sieviešu kārtas dziedātāju.

1961.gadā beidzās Almas Koganas līgums ar HMV ierakstu kompāniju un 60.gadu sākumā Alma Kogana jau sāka iziet no modes. Mainījās mūzikas virzieni. Parādījās jaunas zvaigznes Dastija Springfīlda un Lulū... Augstākā vieta, ko viņas dziesmas sasniedza radio aptaujās bija 26.. Lielāki panākumi viņai bija Zviedrijā un Japānā, jo viņa lieliski mācēja dziedāt svešvalodās. Viņa iedziedājusi dziesmas septiņās dažādās valodās. Pats iegādājos plati, kur Kogana dzied tīrā vācu valodā un plates beigās ir divas dziesmas angļu valodā. 1964. gadā Alma Kogana ieskaņoja Pī Vī Kinga dziesmu Tennessee Waltz, ko iepriekš bija dziedājusi Petija Peidža, tikai Koganas versijā šī dziesma no valša pārtapa par rokenrolu. Zviedrijā šī dziesma bija topa pirmajā vietā, top 20 Dānijā un demitniekā Vācijā ar dziesmas vācu valodas versiju.

Nākamajā, 1965. gadā, Zviedrijā vispopulārākā Almas koganas dziesma bija Birds and bees. Alma Kogana nedaudz arī komponēja un atskaņoja savas dziesmas un joprojām ieņēma nozīmīgu vietu uz Apvienotās Karalistes šovbiznesa skatuves, filmējās tīņu televīzijas šovā un vadīja raidījumu Sarunas pilsētā, un bija vislabāk apmaksātā sieviete britu šovbiznesā. Ņemot vērā, ka viņa bija ļoti slavena, viņas dzīvoklis, kur viņa dzīvoja kopā ar māti, kļuva par ļoti saviesīgu ballīšu vietu. Regulāri ciemiņi viņas mājās vija Princese Margarēta, Noels Kovards, Kerijs Grānts, Odrija Hepberna, Rodžers Mūrs, Etela Mērmana, Semijs Deiviss juniors un virkne citu pasaules mēroga zvaigžņu un slavenību.

Tieši 1964. gadā jauniešu šova filmēšanā Alma Kogana ieazinās ar Džonu Lenonu. Viņi kļuva par draugiem un ne tikai. Lenons tobrīd bija precējies ar savu pirmo sievu Sintiju. 2015. gadā pēc viņas nāves, Džona Lenona biogrāfs atklāja faktus, ko Sintija bija glabājusi slepenībā 50 gadu. Džons Lenons un Alma Kogana bija mīļākie. Viņa to zinājusi, tomēr turējusi slepenībā. Alma bija 8 gadus par viņu vecāka un jāatzīst arī viņa laulībā ar Joko Ono arī bija vecuma starpība 7 gadi. Lenonu viņa pirmo reizi sastapa 1966. gadā, kad nomira Alma Kogana. Bet pēc Sintijas teiktā, Joko Ono nekad nav bijusi Lenona lielā mīla, tā bija Alma Kogana. Viņš esot ticējis, ka Alma ir viņa mātes Džūlijas reinkarācija. Un pie Joko Ono viņš rada patvērumu tikai divas nedēļas pēc Almas nāves.

“Alma Kogana – meitene ar zelta balsi”, “Alma kogana – dziesmas un kleitas”, avīzes bija pilnas ar dziedātāju cildinošiem rakstiem, bet lai saglabātu savu tēlu, Alma Kogana nolēma riskēt. Viņa veica eksperimentālu medikamentu injekcijas, lai kļūtu slaidāka un liekie kilogrami nekaitētu viņas tēlam. Tiesa, visdrīzāk viņa neapzinājās šāda riska sekas. 1966. gada sākumā viņa bija nolēmusi uzstāties virknē ziemeļanglijas klubu, bet pēc diviem priekšnesumiem viņa saļima, ārsti konstatēja kuņģa vēzi. Televīzijā viņa vēl parādījās augustā, viesojoties šovā Starptaustikais Kabarē. Nākamais mēnesis pagāja reklamējot dziesmu Hello Baby, kas bija ierakstīta tieši Zviedrijas mūzikas tirgum.

Alma Kogana nomira 1966. gada 26.oktobrī Londonas Midlseksas slimnīcā 34 gadu vecumā.

Ir pagājuši vairāk kā 50 gadu kopš Almas Koganas došanās viņsaulē un viņas talants un spozme ir nepamatoti piemirsi. Man ir prieks šo Britu mūzikas personību atminēties.