Māsa Rozeta Tarpa

Rozeta Tarpa bija amerikāņu dziedātāja, ģitāriste un dziesmu autore. Viņas repertuārā bija gopeļi, blūzs, džezs, rokenrols un rhythm and blues.

Jau teju pirms gadsimta 1920.gados, sākot savu muzikālo ceļu, viņa kļuva arvien slavenāka nākamajās desmitgadēs tieši ar gospeļu mūzikas atskaņojumiem. Rozeta spēja apvienot garīgos tekstus ar ritmisku pavadījumu, kas attāli atgādināja rokenrola ieskices. Viņa bija pirmā gospeļu dziedātāja, kuru labprāt klausījās arī rokenrola un rhythm and blues mūzikas mīļotāji. Ar laiku klausītāji viņai piešķīra divus neparastus titulus: Oriģinālā soul mūzikas māsa un Rokenrola krustmāte. Viņa bija iedvesmas avots toreiz vēl jaunajiem talantiem kā Littls Ričards, Džonijs Kešs, Čaks Berijs, Elviss Preslijs un Džerijs Lī Lūiss.

Rozeta Tarpa nebijās pārkāpt garīguma robežu, lai nokļūtu laicīgajā mūzikā. Viņa ienesa gaismu tumsā, naktsklubos un koncertzālēs, kur uzstājās ar bigbendiem un gospelis sāka ieņemt nozīmīgu vietu tā laika mūzikas dzīvē. Viņas pirmais lielais hits bija This train. Tarpa ar savu neparasto pieeju mūzikai bija aizvainojusi virkni konservatīvos baznīcas pārstāvjus un neraugoties uz to, nekad nepārstāja dziedāt gospeļus.

2004. gadā Rozetas tarpas 1944.gadā ieskaņotā melodija Down by the riverside tika īpaši noformēta savienoto valstu kongresa bibliotēkā nacionālo ierakstu reģistram ar piezīmi kā, ierakstītā iedvesmojošā ģitāras spēle un unikālā dziedāšanas maniere, skaidri parāda viņas ietekmi uz agrīnajiem rhythm and blues mūziķiem, kā arī viņas talanta atbāzmu uz daudziem gospeļu, džeza un roka mūzikas atskaņotājiem.

Rozeta Tarpa, īstajā vārdā Rozeta Nabina, piedzima kokvilnas plantācijās Arkanzasas pavalsī, ASV, 1915. Gada 20.martā. Abi viņas vecāki bija kokvilnas vācēji. Savu tēvu viņa atminējās ļoti maz, bet māte bija dziedātāja, viņa spēlēja mandolīnu, bija evanģēliste un sprediķoja baznīcā, ko 1884. Gadā dibināja Čārlzs Harisons Meisons, melnādains baptistu bīskaps, kurš veicināja dziedāšanu un dejošanu dievkalpojumos un ļāva sprediķot sievietēm. Mātes iedrošināta, Rozeta sāka spēlēt ģitāru un dziedāt jau četru gadu vecumā. Sešos gados viņa pievienojās mātei, kura ceļoja kopā ar evaņģēlistu kopienu. Saukta par “dziedošo un ģitāru spēlējošo brīnumu”, Rozeta spēlēja pavadījumus mātei.

1920. gadu vidū viņas ar māti turpināja uzstāsties baznīcās visā valstī. Mazā Rozeta visur tika uzskatīta par brīnumu mūzikā, jo šajā laikā melnādainas sievietes – ģitāristes bija retums.

1934. gadā, 19 gadu vecumā Rozeta apprecējās ar Tomasu Tarpu baptistu sludinātāju, kurš pievienojās Rozetai un viņas mātei koncertos. Lauība ilga vien dažus gadus un pēc šķiršanās Rozeta nolēma paturēt vīra uzvārdu un turpmāk visās afišās viņas vārds parādījās tā: Sister Rozetta Tharpe, māsa Rozeta Tarpa.

1938. gadā viņa pameta vīru un devās pie mātes uz Ņujorku. Neraugoties uz vairākām laulībās savā mūžā, viņa nav mainījusi sevis pieņemto skatuves vārdu.

1938.gada 31.oktobrī, 23 gadu vecumā, Rozeta veica savu pirmo skaņu ierakstu. Četras dziesmas divām mazajām platēm. Tās bija dziesmas, ko viennozīmīgi varēja saukt par hitiem un tas nodrošināja platēm labus panākumus, kas ļāva viņu saukt par pirmo komerciāli veiksmīgo gospeļu mūzikas dziedātāju. Vēl tajā pat gadā viņa uzstājās ar Kebu Koloveju Hārlemas kotona klubā un Džona Hamonda spiričuelu koncertā Kārnegī zālē, kas padarīja viņu vēl slavenāku un līdz ar to Rozeta tika vairāk necienīta noteiktās aprindās par dieva mūzikas zaimošanu. Jo dziedāt gospeļus naktsklubos līdzās blūza, džeza mūziķiem un dejotājiem bija vairāk nekā neparasti. Pie tam viņai piemita vēl nedzirdēta ģitāras spēlēs maniere.

Rozeta Tarpa turpināja veikt ierakstus arī otrā pasaules kara laikā. Viņas komponētā dziesma Neparastas lietas notiek katru dienu, kas tika 1944. Gadā ieskaņota kompānijā DECA ar bugī vugī pianistu Semiju Praisu un pašas Tarpas ģitārspēli, iekļuva Billboard dziesmu aptaujas Hārlemas hitu parādes desmit populārāko dziesmu sarakstā. Šis ieraksts tiek dēvēts par vienu no pirmajiem rokenrola ierakstiem.

1946. gadā Rozeta Tarpa ieraudzīja Mariju Naitu uzstājamies Mehēlijas Džeksones koncertā Ņujorkā. Viņa pamanīja īpašu talantu šajā dziedātājā. Jau pēc divām nedēļām Tarpa stāvēja uz Naitas lieveņa un piedāvāja doties ceļā ar gospeļmūzikas koncertiem un tā pagāja vairāki gadi. Šajā laikā viņas veica ierakstus arī studijās, kur tapa tolaik slavenās melodijas Gospet train un Up Above My Head.

1949. gada sākumā Rozetas Tarpas slavas spozme sāka bālēt. Ar vien populārāka kļuva Mehēlija Džeksone, kā ēnā nonāca Rozeta un arī Marija Naita izvēlējās solo karjeru populārajā mūzikā. Turpmākos gadus Tarpa turpināja uzstāties koncertos, atkal precējās un šķīrās, iegādājās māju Ričmondā, Virdžīnijā, un 1964.gada aprīlī un maijā, kad bija liela interese par blūzu, Rozeta Tarpa sāka koncertceļojumu pa Eiropu ar blūza un gospeļu karavānu. Līdz ar viņu muzicēja Madijs Vaters,

Otis Spenss Sonijs Terijs un vēl vairāki mūziķi. Koncertu lietū, 1964.gada maijā, kas notika pamestā dzelzceļa stacijā Mančestrā ierakstīja Granādas televīzija. Koncerts bija ļoti neparasts, jo Rozeta ar mūziķiem uzstājās pie dzelzceļa stacijas ēkas, bet skatītāji sēdēja tribīnēs kas bija uzslietas uz perona. Viņus atdalīja sen rūsējošie sliežu ceļi. Šo koncertu demonstrēja arī raidsabiedrība BBC un tas raisīja lielu interesi.

Rozetas Tarpas koncertdzīvei strīpu pārvilka pārdzīvotais infarkts 1970.gadā, arī diabēts bija atstājis sekas, kā dēļ nācās amputēt abas kājas. 1973.gada 9.oktobrī, kad darba kalendārā bija atzīmēts, ka studijā jāveic ieraksts, Rozetu piemeklēja vēl viens infarkts, ko viņai nebija pa spēkam pārciest un viņa devās uz dvēseles miera laukiem.

Bet Rozeta Tarpa un viņas neparastā daiļrade nav aizmirsta. 1998.gada 15.jūlijā ASV pasts laida klajā 32 centu pastmarku ar Rozetas Tarpas attēlu, 2007. Gadā viņas vārds tika ierakstīts Blūza slavas zālē un 11.janvāris Pensilvānijā ir pasludināts par Māsas Rozetas Tarpas dienu. 2011. Gadā raidsabiedrība BBC laida klajā dokumentālo filmu par šo izcilo personību ar nosaukumu: Rokenrola krustmāte, bet 2016.gada 12.septembrī Ņujorkā Athlantic teatre company tika uzvesta muzikāla izrāde ar nosaukumu Marija un Rozeta, kur stāsta pamatā ir Marijas Naitas un Rozetas Tarpas draudzības atspoguļojums.