Mels torme bija viens no
daudzpusīgākajiem sava laika džeza vokālistiem. Viņu zināja un
joprojām atcerās kā pianistu un bundzinieku, komponistu un
aranžētāju, producentu un televīzijas sarunu šova vadītāju,
bet visas džeza pasaules mīlestību viņš iemantoja ar savu
unikālo un neaizmirstamo balsi. Pateicoties tās īpašajam
skanējumam viņš tika pie indiāņu cienīga apzīmējuma –
samtainā migla (the velvet fog). Viņam piemita silts un maigs balss
tembrs, kas apvienojumā ar juteklisko un piesātināto dziedāšanas
manieri, viņš mācēja radīt īpašu intīmu gaisotni, kad likās,
ka dziedātājs vērsies pie tevis un dzied tikai tev.
Melvins Hovards Tormē
piedzima 1925. gada 13. seprtembrī, vecajā Čikāgā. Bieži
atbildot uz žurnālistu jautājumiem par savu izcelsmi Tormē
teicis, kaut arī manā uzvārdā uzsvars tiek likts uz pēdējo
zilbi kā franču valodā, tomēr manas saknes ir krievijā, jo mani
vecāki uz Ameriku emigrēja tieši no Krievijas. Mela vokālista debija
notika kad viņam bija četri gadi, tomēr līdz skolas pabeigšanai
1943. gadā viņš pat nedomāja kļūt par dziedātāju. Vēlāk
menedžeri uzspieda viņam dziedat lēnas sentimentālas dziesmiņas,
šī iemesla dēļ viņš tika pie apzīmējuma samtainā migla, viņš
šādas melodijas ciest nevarēja. Viņam patika džeza vokālā
improvizācija. Mels Tormē pats aranžēja
visas dziesmas ko atskaņoja, bieži pats sev spēlēja klavieru
pavadījumu, sita bungas, 1950.gados televīzijā vadīja sarunu
šovu, 1956.gadā par lomu televīzijas filmā „Komediants” tika
nominēts EMMY balvai kā labākais otrā plāna aktieris.
Viņš ir uzrakstījis vairāk nekā 300 dziesmu, to skaitā arī
slavenās Born to be blue un The Christmas song (video duetā ar Džūdiju Gārlendu). Mels Tormē turpināja
uzstaties arī 1990- tajos, vien ierobežoja alkohola lietošanu –
glāze vīna un viss, atmeta smēķēšanu, izvairījās no smagumu
celšanas un pirms uzstāšanās centās miegā pavadīt 7-8 stundas
apgalvojot, ka apmierinoši viņš var dziedat arī pēc sešām
miegā pavadītām stundām, bet starp sešām un astoņām stundām
ir jūtama rezultāta atšķirība. Melam Tormē bija aktīva
radošā dzīve, viņš uzstājās un veica ierakstus ar Badija Riča
un Roba Makkonnela bigbendiem, britu vokālisti Kleo Leinu, muzicēja
ar slaveno pianistu Bilu Evansu un daudziem citiem. 80.gados viņš
bieži koncertēja ar slaveno komponistu un pianistu, neredzīgo
Džordžu Šēringu. Viņu sadarbības auglis bija vairākas
skaņuplates, divas no tām tika godalgotas ar GRAMMY balvu.
Tā bija līdz 1996.
gadam, kad notika insults. Pēc diviem gadiem Mels Torme devās
aizsaulē. “Es neesmu džeza vokālists”, Tormē mēdza atkārtot,
es esmu vokālists kurš dzied džezu. Tās ir divas dažādas
lietas, tieši tādēļ es varu dziedat arī daudz ko citu. Man
nepatīk izkārtnes, tādēļ nevēlos, lai mani sauc tikai par džeza
dziedātāju, esmu vienkārši dziedātājs. Neraugoties uz šiem
izteicieniem, visa pasule viņu mīlēja tieši pateicoties džeza
mūzikas atskaņojumiem.
Melnādainais džeza
mūziķis Džons Hendriks sacījis: "daudzi apgalvo, ka baltādaino
džeza dziedātāju nav, bet katrs jums pasacīs, ka Mels Torme ir
viens no dižākajiem un izcilākajiem džeza dziedātājiem".