Mels Torme

Mels torme bija viens no daudzpusīgākajiem sava laika džeza vokālistiem. Viņu zināja un joprojām atcerās kā pianistu un bundzinieku, komponistu un aranžētāju, producentu un televīzijas sarunu šova vadītāju, bet visas džeza pasaules mīlestību viņš iemantoja ar savu unikālo un neaizmirstamo balsi. Pateicoties tās īpašajam skanējumam viņš tika pie indiāņu cienīga apzīmējuma – samtainā migla (the velvet fog). Viņam piemita silts un maigs balss tembrs, kas apvienojumā ar juteklisko un piesātināto dziedāšanas manieri, viņš mācēja radīt īpašu intīmu gaisotni, kad likās, ka dziedātājs vērsies pie tevis un dzied tikai tev.


Melvins Hovards Tormē piedzima 1925. gada 13. seprtembrī, vecajā Čikāgā. Bieži atbildot uz žurnālistu jautājumiem par savu izcelsmi Tormē teicis, kaut arī manā uzvārdā uzsvars tiek likts uz pēdējo zilbi kā franču valodā, tomēr manas saknes ir krievijā, jo mani vecāki uz Ameriku emigrēja tieši no Krievijas.
Mela vokālista debija notika kad viņam bija četri gadi, tomēr līdz skolas pabeigšanai 1943. gadā viņš pat nedomāja kļūt par dziedātāju. Vēlāk menedžeri uzspieda viņam dziedat lēnas sentimentālas dziesmiņas, šī iemesla dēļ viņš tika pie apzīmējuma samtainā migla, viņš šādas melodijas ciest nevarēja. Viņam patika džeza vokālā improvizācija.
Mels Tormē pats aranžēja visas dziesmas ko atskaņoja, bieži pats sev spēlēja klavieru pavadījumu, sita bungas, 1950.gados televīzijā vadīja sarunu šovu, 1956.gadā par lomu televīzijas filmā „Komediants” tika nominēts EMMY balvai kā labākais otrā plāna aktieris. Viņš ir uzrakstījis vairāk nekā 300 dziesmu, to skaitā arī slavenās Born to be blue un The Christmas song (video duetā ar Džūdiju Gārlendu).


Mels Tormē turpināja uzstaties arī 1990- tajos, vien ierobežoja alkohola lietošanu – glāze vīna un viss, atmeta smēķēšanu, izvairījās no smagumu celšanas un pirms uzstāšanās centās miegā pavadīt 7-8 stundas apgalvojot, ka apmierinoši viņš var dziedat arī pēc sešām miegā pavadītām stundām, bet starp sešām un astoņām stundām ir jūtama rezultāta atšķirība.
Melam Tormē bija aktīva radošā dzīve, viņš uzstājās un veica ierakstus ar Badija Riča un Roba Makkonnela bigbendiem, britu vokālisti Kleo Leinu, muzicēja ar slaveno pianistu Bilu Evansu un daudziem citiem. 80.gados viņš bieži koncertēja ar slaveno komponistu un pianistu, neredzīgo Džordžu Šēringu. Viņu sadarbības auglis bija vairākas skaņuplates, divas no tām tika godalgotas ar GRAMMY balvu.


Tā bija līdz 1996. gadam, kad notika insults. Pēc diviem gadiem Mels Torme devās aizsaulē. “Es neesmu džeza vokālists”, Tormē mēdza atkārtot, es esmu vokālists kurš dzied džezu. Tās ir divas dažādas lietas, tieši tādēļ es varu dziedat arī daudz ko citu. Man nepatīk izkārtnes, tādēļ nevēlos, lai mani sauc tikai par džeza dziedātāju, esmu vienkārši dziedātājs. Neraugoties uz šiem izteicieniem, visa pasule viņu mīlēja tieši pateicoties džeza mūzikas atskaņojumiem. Melnādainais džeza mūziķis Džons Hendriks sacījis: "daudzi apgalvo, ka baltādaino džeza dziedātāju nav, bet katrs jums pasacīs, ka Mels Torme ir viens no dižākajiem un izcilākajiem džeza dziedātājiem".






 .