Nina Simone

Nina Simone, īstajā vārdā Junīsa Veimone, piedzima ASV Traijonas pilsētiņā Ziemeļkarolīnā 1933. gada 21. februārī. Viņa bija sestais no septiņiem bērniem ģimenē. “gimene bija samērā trūcīga, tomēr kad Junīsai bija trīs gadi, mājās parādījās klavieres. Viņa bija ļoti apdāvināta, jau četru gadu vecumā viņa samērā brīvi pārvaldīja šo instrumentu. Ar skolotāja palīdzību, kurš atvēra Junīsas Veimones fondu, meitene varēja turpināt mācības un tās notika Džuliarda mūzikas skolā Ņujorkā. Ieliktie akadēmiskās mūzikas pamati viņa viņas lielākais prieks.
1954. gadā kādā īru krogā Atlantiksitijā viņai piedāvāja darbu, protams, spēlēt klavieres. Te kādu dienu krogus īpašnieks jautāja – tu dziedat māki? Vajag lai tu dziedi. Viņa bija skolota, lai kļūtu par akadēmoskās mūzikas interpretu un piepeši, viņa bija šovbiznesā. Junīsa nomainīja savu vārdu uz Nina un uzvārdu uz Simone , tas aizgūts no franču aktrises Simonas Sinjorē. Nina nodziedāja vienīgo dziesmu, ko tolaik zināja, tā bija melodija no Dž.Gēršvina operas “Porgijs un Besa”. 50.gados Nina sāka veikt ierakstus kompānijā Beetlehem. Tie joprojām ir lieliski mūzikas paraugi, kas apliecina viņas pianistes, aranžētājas, dziedātājas un komponistes talantu. Dziesmas “Playin gold ring, don’t smoke in bed” un “Little girl blue” – drīz vien kļuva par viņas repertuāra neatņemamu sastāvdaļu.

“I loves you Porgy”, jau minētā kompozīcija no Gēršvina operas, Ninas Simones sniegumā pārtapa par absolūtu hitu. Un naktskluba dziedātāja kļuva par zvaigzni. Viņa uzstājās slavenākajos džeza festivālos un labākajās pasaules koncertzālēs.

Ja pašā daiļrades sākumā Ninas Simones repertuārā bija ļoti liela dažādība. Bija džezs, gospeļi un spiričueli, akadēmiskā mūzika, tautasdziesmas, blūzs, pops un mūziklu melodijas, dziesmas no āfrikas un viņas pašas kompozīcijas. Kombinējot Baha kontrapunktu, džeza improvizācijas un blūza modulācijas, viņas talantu nebija iespējams neredzēt. Reizēm viņai nebija nepieciešami pat mūzikas instrumenti – tikai balss, lai klausītājiem aizrautos elpa un zālē iestātos pilnīgs klusums. Viņa veidoja pauzi, iekliedzās, atkārtojās, čukstēja. Tā bija Ninas īpašā pasaule.

Kaut arī Nina tika iesaukta par Soul priesterieni kuru cienīja gan klausītāji, gan kritiķi, viņa bija teju vai reliģiska figūra, kuru reizēm nepareizi saprata. Kad 1966. gadā viņa uzrakstīja dziesmu “Four woman” – četru melnādaino sieviešu raudas, kuru sāpes ir smalka toņu gradācija ādas krāsā, dziesma tika aizliegta Filadelfijas un Ņujorkas radio stacijās, jo to uzskatīja par aizvainojošu meklnādainajiem cilvēkiem.

Stiprā emocionālā pieeja šai dziesmai un arī citām viņas dziesmām pirmajā koncertalbumā Nina Simone in concert, kļuva par viņas vizītkarti. Nina izmantoja savas balss apburošo tembru un uzmanīgi spēlēja klavieres, lai sasniegtu mērķi – paustu mīlestību, naidu, skumjas, prieku, vientulību. Visas spilgtākās emocijas Nina izpauda mūzikā.Ninas simones pirmajā studijas albūmā, sadarbībā ar kompānija RCA Nina Simone sings the blues, bija iekļautas arī viņas pašas dziesmas I want little sugar in my bowl, Do i move you un My man’s gone now, kas ir atvasināta tēma no operas “Porgijs un Besa”. Vēl viņa pārsteidza klausītājus ar savu albumu Nina Simone and piano. Dziesmas ir par reinkarnāciju, nāvi, vientulību un mīlestību. Šis albums joprojām ir viņas veikto ierakstu virsotnē.

Nina Simone saprata, ka savienotajās valstīs viņai neļauj brīvi izpausties un strādāt, un viņa meklēja ceļu kā tik prom. Viņai bija kļuvuišas pretīgas ierakstu kompānijas, šovbizness un rasisms. Viņa aizbrauca no ASV uz Barbadosu 1974. gadā. Turpmākos gadus viņa dzīvoja Libērijā, Šveicē, Francijā un Nīderlandē, un visbeidzot viņa atrada savas jaunās mājas Francijas dienvidos, kur pavadīja visu savu turpmāko dzīvi.

1978. gadā klajā nāca ilgi tapušais albūms Baltimor. Nākamais disks tika ierakstīts Parīzē 1982. gadā Fooder on my wings. Turpmāk viņa vairāk pievērsās savām kompozīcijām. Viņa tās vairāk pielāgoja spēlēšanai uz klavierēm un klavesīna, un dziesmas dziedāja angļu un franču valodā. 1984. gadā Ronija skota krodziņā Londonā tika nofilmēts Ninas Simones koncerts, viņa spēlēja klavieres un klavesīnu, bet pie bungām bija Pols Robijs – jā, koncerts divatā. Viņas dziesma no paša pirmā viņas ierakstu albuma My baby just cares for me , kluva par īstu spridzekli. Tā ir zināma visā pasaulē un tā bija neatņemama ninas simones koncertu sastāvdaļa.

Nina is back – nebija tikai jauna albuma nosaukums, tā bija vispasaules koncerttūre. 1989. gadā viņa piedalījās Pīta Tausenda mūzikla The iron man tapšanā. 1991. gadā tika publicēta viņas autobiogrāfija – grāmata tika izdota angļu, franču un flāmu valodā. 1993. gadā tapa jauns mūzikas albūms A single woman. Piecas dziesmas no Ninas Simones reperuāra tika izmantotas 1993. gadā tapušās filmas Point of no return skaņu ceļā. Viņas melodijas izmantotas arī citās filmas.

Nina Simone bija labu džeza festivālu neatņemama dalībniece - Francijā, Grieķijā, Īrijā… 1998. gada 24. jūlijā Nina Simone bija īpašā viešņa nelsona Mandelas 80 gadu jubilejas svinībās. 1990. gadā viņa saņēma balvu par mūža ieguldījumu mūzikā. Nina saņēmusi daudz apbalvojumu un ir Atlantas goda pilsone.
Nina Simone nomira 2001. gada 21. aprīlī pēc ilgas slimošanas savā villā Francijas dienvidos. Pēc viņas vēlēšanās viņas pelni tika izkaisīti pār Āfriku, viņas tēvu tēvu zemi.
Dīva kura bija mūzikas un humanitāro zinātņu goda doktore, nenoliedzami savas dzīves laikā jau bija iemantojusi leģendas statusu.
Soul priesteriene – Junīsa Veimone – Nina simone.